Dzejoļu krājuma "Gals un sākums" nodaļu salīdzinājums no Raiņa un Ziedoņa skatu punktiem

Pirmajā nodaļā Rainis pauž savas pagātnes atmiņas. Par laiku, kas ir aizgājis, un vairs neatgriezīsies. Par lietām, kas jāpiedod cilvēkiem, par pagātnē pieļautajām kļūdām. Rainis runā par to, kā laika gaitā izmainās cilvēks. Par to, kā pat cilvēkus no pagātnes atpazīt nākotnē ir grūti:
Ak, es jūs vairs nepazīstu
Manuprāt, šī ir viena no Raiņa lieliskajām idejām. Respektīvi, aizmirst to, kas ir bijis pagātnē, bet skatīties uz to, kas ir nākotnē. Pagātne ir pagātne, tur neko izmainīt vairs nevar, taču nākotnē mums ir pilnīga rīcības brīvība, kuru mēs varam izmantot pēc sirds patikas. Darīt visu ko vēlamies, lai sasniegtu mērķus. Nevajag arī gremdēties žēlumā pret neizdarīto, koncentrēties uz to, ko vajag izdarīt nākotnē.
Ko žēlas piemiņas tev sirdī zogas?
Ļauj savai sirdij dabas rokās dzīt,
Lai dus, kas vakar bij, - skat', kas būs rīt!
Liela māksla ir piedot otram pagātnes kļūdas. Reizēm cilvēka egocentriskums ir pārāk spēcīgs, lai to izdarītu, tādēļ apbrīnoju Raiņa spējas pārkāpt sev pāri un aizmirst pagātnes kļūdas.…