Es domāju, ka traģēdiju iezīmes ir pamanāmas tikai lugu beigās, kad vairums varoņu mirst. Manuprāt, tā ir galvenā traģēdijas iezīme. Kā jau zināms, cilvēki senatnē ir bijuši gudri un attīstīti, tāpēc no šīs lugas var iegūt atziņas, kas katram dzīvē var noderēt. Lugās ir apspēlētas dzīves situācijas, kuras katram cilvēkam var pienākt, un tieši tāpēc, es domāju, lasot lugas, jācenšas “izlobīt” pēc iespējas vairāk atziņu un domugraudu, ko var saskatīt lugās. Lugā izvirzīta ir problēmas – dažādas ķildas starp cilvēkiem. Nebaidīšos tās saukt par problēmām, jo tās ir aktuālas arī mūsdienās.
Lugā “Hamlets”, pēc manām domām, ir apspēlēta mīlestība, gan ģimenes, gan draugu, gan kā vīrietim pret sievieti, bet, šķiet, galvenā doma tik ļoti nav uzvērta uz mīlestības motīvu. Lugā bija citāts: “Vai mīla laimi, vai laime mīlu nes?” Tad šeit, trešajā lugā, beidzot ir uzdots tas jautājums un nav konkrēti iezīmēts tas, kas būtu jādara mīlestības labā. Šajā lugā vairāk uzsvars tika likts uz to, ka arī darba un citām personīgajām izjūtām ir kaut kāda nozīme. Ļoti patika Hamleta teiktais: “Darbībai ir trīs daļas: nolūks, norise, izpildījums!” Šeit es redzu, ka lugā vismaz varoņi domā ar galvu, nevis tiecas kā nenormāli pēc mīlestības.…
