.
Автор:
Оценка:
Опубликованно: 06.12.2004.
Язык: Латышский
Уровень: Средняя школа
Литературный список: Нет
Ссылки: Не использованы
  • Реферат 'Folklora', 1.
  • Реферат 'Folklora', 2.
  • Реферат 'Folklora', 3.
  • Реферат 'Folklora', 4.
  • Реферат 'Folklora', 5.
  • Реферат 'Folklora', 6.
  • Реферат 'Folklora', 7.
  • Реферат 'Folklora', 8.
Фрагмент работы

Reiz kāda latviešu valodas skolotāja kavējās atmiņās par savu audzēkņu neparastākajiem sacerējumiem. Devītās klases nobeigumu sacerējumu sarakstā bijis temats – “ Nozīmīgi notikumi manā dzīvē.” Kāds zēns kā nozīmīgāko notikumu savā dzīvē atzinis savu piedzimšanu. Viņš pratis savos 14 gados novērtēt šo notikumu kā vislielāko brīnumu un izteicis pateicību Dievam, vecākiem, ka viņam dota dzīvība, ka viņam dota iespēja redzēt šo brīnišķīgo pasauli un dzīvot uz tās. Cilvēks ar lielu dzīves pieredzi ne reizi vien aizdomājas par šo filozofisko tēmu – dzīvība un nāve. Īpaši par to domājam, kad dzīves saule gatavojas grimt aiz apvāršņa. Taču par to parasti nedomā tikko dzīvi sācis jaunietis, kas visu pasauli, kas ir ap viņu, uztver kā pašu par sevi saprotamu lietu un parādību kopumu, kas viņam piešķirts par velti uz neizdibināmi ilgiem laikiem. Šā zēna sacerējums skolotājai licis aizdomāties par to, ka par piedzimšanas brīnumu un tā nozīmīgumu, par cilvēka uzdevumu dzīvē, kas seko šai likteņa dāvanai, būtu svētīgi pārrunāt ar bērniem biežāk, akcentējot domu, ka bērniņa nākšana pasaulē ir ne tikai visnozīmīgākais notikums paša bērna dzīvē, bet tas izmaina arī tās sabiedrības dzīvi, kas saistīti ar viņu.Vistiešāk tas attiecas uz tuvākajiem cilvēkiem-tēvu,māti,māsām,brāļiem,ja tādi ir,uz tuvākajiem un tālākajiem radiem .Jaunā dzīvība izmaina tēva un mātes iepriekšējo dzīvi,piešķir tai citu emocionālo un morālo saturu.Tas īpaši pārvērtē krustmātes un krustēva dzīvi , jo viņi uzņemās atbildību par bērna audzināšanu un izglītošanu.
bagātu vielu pārdomām,iespaidiem par šo tematu var smelties folklorā,to kristību dziesmās.Tādu ir daudz un tās liecina par to,ka šīs dziesmas nav pārāk senas.Tās sacerējuši jau kristīti latvieši.Tomēr vārda došanas tradīcijās pieminētas arī senākas ierašas.
Tautas dziesmas stāsta,ka katrs bērniņš ģimenē tiek sagaidīts ar vislielāko prieku . Parasti bērniņa dzimšana tika sagaidīta pirtī:
``Man pazuda līgaviņa ,
Nakti miga laiciņā:
Pārnāk pate piekususe,
Pārnes jaunu arājiņu.``
Brāļiem un māsām bieži stāstīja,ka jaunais bērniņš ,pādīte,atnācis no debesīm,un šai notikumā ir iesaistīta dieviete Māra,vai pats Dievs.…

Коментарий автора
Atlants