5. Citi OCD ietekmējoši faktori
- Tomēr ir domājams, ka OCD ir kompleksa saslimšana, nevis tikai serotonīna deficīts.
- Dažādas neiroķīmiskas sistēmas, ieskaitot hormonus, varētu būt iesaistītas fiksētu (atkārtojošu) darbību modelī, to apliecina fakts, ka OCD reizēm attīstās pubertātes vai pēcdzemdību laikā, kas tradicionāli asociējas ar hormonu disbalansu.
- Pastāv mijiedarbība starp serotonīna un dopamīna šķiedrām smadzenēs, ar iespēju, ka serotonīns izdod inhibējošu efektu uz dopamīna neirotransmisiju. To pierāda paroksīna, sereotonīna atpakaļuzsūkšanās inhibitora, iedarbība uz amfetamīna izraisītu sterotipisku uzvedību, ko tas samazina. Un otrādi – ciproheptadīns, serotonīna antagonists palielina amfetamīna ierosinātu sterotipiju.
- Serotonīnerģinsko aktivitāti dažādiem psihotropītiem var noskaidrot ar biotestu. Tieša ascendējošo dopamīnerģisko šķiedru, kas iet cauri hipotalāmam, stimulācija un netieša šīs sistēmas stimulācija ar amfetamīnu, citiem dopamīna agonistiem vai nespecifisku stresu (tātad – arī reālas dzīves situācijas) noved pie pārspīlētām uzvedības reakcijām, piemēram, barošanās kustības, kas tiek izpaustas kā ķermeņa zelēšana.
…
