Nākamā pretruna – pēc šī kara gallijas iedzīvotāji lūdz Cēzaram aizstāvību pret nežēlīgo Ariovistu. (Cēzara apgalvojums). Viņš ir ģermāņu vadonis, kas pakļāvis visu Galliju, kur tā nepieder Romiešiem. Pretrunas sākas – viņš saņēmi no gallu valstīm ķīlniekus, noteicis meslus, Cēzara konsulāta laikā pasludināts par Romas tautas drauga nosaukumu. Tātad Cēzars viņu pazīst, kaut arī „Piezīmēs” apraksta viņu, kā tikko uzzinājis par viņa eksistenci. Pretruna – Karot grib pats Cēzars, lai pakļautu sev Romai vēl nepiederošās Gallijas zemes.
Protams, negatīvs un neobjektīvs nav pilnīgi viss „Piezīmēs” aprakstītais. Tas tomēr ir nenovērtējams vēstures avots, kas atklāj daudz par gallu dzīves veidu, paražām, rituāliem un skatu uz pasauli, viņu domāšanas gājienu. Vienkārši ir jāprot kritiski pieiet lietām, un, ja zina vēsturisko fonu un apstākļu, kādos avots tapis un neuzskatu katru rakstīto vardu par absolūtu patiesību, tad ir iespējams iegūt daudz neatsveramas informācijas par aizvēsturiskajām ciltīm. Cēzara mērķis, protams, nebija vēstures liecību saglabāšana, un kaut arī daudzās vietās apskatītie notikumi ir diskutabli, viņa mērķis nebija arī vēstures sagrozīšana.
…
