Loģika analizē un izvērtē argumentus. Argumenti tiek lietoti gan zinātnē, gan ikdienas dzīvē.
Loģisko pareizumu nodrošina slēdziena vai argumenta atbilstība loģiskām kārtulām. Slēdzieni vai argumenti var būt pareizi vai nepareizi.
Loģiskais patiesums- katram izteikumam vai spriedumam piemīt iezīme būt patiesam/ aplamam.
• Loģika neinteresējas par to, vai izteikums atbilst lietu attiecībai pasaulē.
• Ne katrs izteikums ir p/a.
Loģikā- izteikumiem, spriedumiem piemīt patiesuma vērtības.
Loģikas priekšmets- doma, kas izteikta valodā.
• Jautājums, kādas ir domāšanas un valodas attiecības, nav loģikas kompetencē (ar to nodarbojas filozofija, lingvistika, antropoloģija, psiholoģija, neirozinātnes etc.)
• Loģikā tiek pieņemts, ka tas, kas izteikts valodā ir doma, kuru iespējams saprast un izvērtēt
Valodas trīs līmeņi:
1) Sintaktiskais lietojums – vārdu saistība teikumā
2) Semantiskais lietojums – vārdu un teikumu nozīmju līmenis
3) Pragmatiskais lietojums – valodas lietojuma mērķis…
