Ja jau mūsu ķermenis vispār ir spējīgs saslimt, novārgt, tad varbūt tas ir tāpēc, ka dvēsele, domas ir netīras? Jo slimību pamats ir domas. Kad es slimoju, es vairs nekad neguļu gultā drūma, sūdzoties par kaitēm. Tagad es daru citādāk - es iedzeru zāles un daru visu, ko biju paredzējusi darīt tad, ja nebūtu apslimusi. Un tāds ir mans atveseļošanās ceļš. Pamēģiniet!
Cilvēks sākas no dvēseles, tikai pēc tam ir pati miesa - cilvēka redzamā daļa, tāpēc neaizmirstiet un nekad neatstājiet novārtā savu dvēseli! Tas var novest pie kārtīgām nepatikšanām - sākot ar draugu zaudēšanu, beidzot ar pašiznīcināšanos savā garīgajā ''pasaulē'', ''ieraušanos'' sevī un varbūt ar pat ar depresiju.
…
