Latvijas Republikā galvenie normatīvie akti ir Latvijas Republikas Satversme, LR likums „Par likumu un citu Saeimas, Valsts prezidenta un Ministru kabineta pieņemto aktu izsludināšanas, publicēšanas, spēkā stāšanās kārtību un spēkā esamību”, Latvijas Republikas Saeimas Kārtības rullis, LR Ministru Kabineta administratīvo aktu procesa noteikumi. Kā jau iepriekš minēju, uzskaitītie ir tikai galvenie normatīvie akti, un likumdošana nebūt vairs tik interesanta un prātu maldinoša, ja zem katra no tiem ir vēl nebūtu attiecīgie likumi, kas regulē un uzrauga konkrēto sfēru ar savai specifikai atbilstošajiem likumiem. Piemēram, LR iekšlietu ministrijas Pilsonības un migrācijas pārvaldei nesen nācās izstrādāt un pieņemt jaunus normatīvos aktus, lai, konkrētajā gadījumā ,stingrāk un precīzāk reglamentētu personu apliecinošo dokumentu izsniegšanu. Procesu sarežģī tas , ka ,pirmkārt, nacionālajām interesēm bija jāsabalansē ar Latvijas starptautiskajām saistām un starptautiskajiem cilvēktiesību dokumentiem, otrkārt, nedrīkst pārkāpt Latvijas Republikas normatīvo aktu hierarhiju. Rodas jautājums, kāda tad ir tā hierarhija.
Meklējot atbildi uz šo jautājumu, nonācu pie secinājuma, ka Latvijas hierarhijas augšgalā ir Satversme.…
Jāsāk ar to ,ka normatīvs tiesību akts, manuprāt, ir plašs jēdziens. Jau nosaukumā atklājas, ka runa ir par aktiem, kuri satur kādas konkrētas normas. Gudrās grāmatās tiek rakstīts, ka normatīvie akti ir rakstveida dokumenti jeb juridiskie akti, kurus izdod kompetentas valsts iestādes un kas satur tiesību normas kā, konstitūcija, likumi, noteikumi, lēmumi, instrukcijas u.c. Citiem vārdiem sakot, tie ir likumi, kam pieder vislielākais juridiskais spēks un tie izsaka vēlētāju gribu un tiek izdoti LR Satversmē. Normatīvie akti visi kopā ir tiesību avoti jeb tiesību normu ārējā forma. Piemēram, Latvijā tiesību normas, kas regulē ģimenes attiecības kā laulības dibināšanu, šķiršanu u. tml. ir apkopotas Civillikuma īpašā sadaļā „Ģimenes tiesības”. Normatīvie akti tiek saukti arī par tiesību aktiem, bet praktiski to būtība nemainās. Tiesību akts ir tas pats normatīvais akts, kas satur konkrētas tiesību normas, kuras valsts vai pašvaldību kompetenta iestāde izdod, lai nodibinātu, grozītu, konstatētu vai izbeigtu konkrētas sabiedriskās (tiesiskās) attiecības vai konstatētu faktisko situāciju. Iepriekš pieminēju tādu terminu kā tiesību normas .Manuprāt, ir ļoti svarīgi saprast, ka tiesību normas ir pamatelementi, kas veido tiesības kā sistēmu. Jau definējumā , ka tiesību norma ir valsts izdots obligāts vispārējs noteikums un ar tiesību normu palīdzību valsts izsaka savu gribu un regulē indivīda rīcību, sabiedrības locekļu savstarpējās attiecības, kā arī realizē valsts pārvaldi, ir nenoliedzami jūtama lielā loma tiesību pinekļos. Normatīvajiem aktiem ir savas raksturīgās pazīmes.
