Ierobežojumi no valdnieka puses, tikai liecinātu par tā “nepilngadīgumu” un grautu tā autoritāti. Valdniekam jāuzskata, ka ļaudīm jābūt ar brīvu gribu pret ticību, lai viņa tauta būtu apgaismota un progresējoša, tāds monarhs tiktu cildināts paaudžu paaudzēs par tādu attīstības pilnu pieeju un to vēlās jebkurš. Kā arī no likumdošanas viedokļa valdniekam nekādas briesmas nerada, kad kāds publiski sludinātu labākas idejas valsts pārvaldē, bet gan tas dotu progresivitāti valsts pārvaldes formā.
Manuprāt, apgaismības laikmets tajā laikā bija pats nepieciešamākais, lai mazinātu to laiku tumšumu un baznīcas grožus. Cilvēkiem vajadzēja progresēt un attīstīties savās domās un rīcībās, redzēt plašāk pār baznīcu un visu to iekārtu. Apgaismoti un droši cilvēki valsts pārvaldei bija ļoti noderīgi, tāpēc atbalstīja šo kustību, jo tas ļāva progresēt valstij kopumā. Cilvēki sāka izzināt pasauli un tās procesus, nevis pie visām likstām vainot Dievu. Tie monarhi un pārvalde, kas mudināja uz apgaismotību, bija lielākie ieguvēji, jo tā valsts progresēja pa stundām. Piemēram, tika izgudrotas dažādas mašīnas vai ierīces, kas veicināja kādas fabrikas ražošanas apjomus un ar laiku valstij nesa lielu ekonomisku pienesumu. Tika izpētīta pasaule, veidotas kolonijas utt. Pēc manām domām, apgaismības laikmets bija viens no nozīmīgākajiem notikumiem vēsturē, jo tas ļāva progresēt ar lieliem soļiem Eiropas iedzīvotājiem visās jomās.
…
