Mūsdienu izglītības sistēma ir mērķēta uz inovatīvu metodisko risinājumu meklēšanu, uzsverot pastāvīgu pedagoga kā radošas personības attīstību (Башина, 2013). Ņemot vērā 21. gadsimta nostādnes, radošuma skaidrojumi ir izteikti daudzpusīgi un to var dēvēt par daudzdimensionālu parādību, kuru nav iespējams pilnībā definēt (Kraģis, 2018).
Jēdzienam “radošums” radniecīgi tādi jēdzieni kā “jaunrade”, “produktivitāte”, “netradicionalitāte”, “oriģinalitāte”, “izdoma” (Kraģis, 2018) un “kreativitāte” (Башина, 2013; Pllana, 2019). Radošums profesionālajā pedagoģijā tiek pielīdzināts spējai “no nekā radīt ko jaunu” (Pllana, 2019), atrast oriģinālus risinājumus loģiski sarežģītām problēmām (Kraģis, 2018), nestandartai domāšanai un atteikšanos no stereotipiem (Башина, 2013). …
