Sengrieķu filozofi Platons un Aristotelis politiku saprata kā valsts iekārtu un tās veidošanu. Līdz pat 20.gadsimtam politikas jēdziens tika saistīts galvenokārt ar valsts pārvaldīšanas lietām. Tomēr jau 19.gadsimta’vairāki autori politikas saturā saka saskatīt arī attiecības lielu sociālo grupu un šķiru starpā (O.Konts), viņu cīņu par savu interešu īstenošanu valsts pārvaldīšanā.
Politika ietver dažādus elementus: valsti, sociālo grupu intereses, konfliktu risinājumus, varu un daudz ko citu. Plašākais politikas apzīmējums ir valsts pārvaldīšana. Ar pārvaldīšanu saprot mērķtiecīgu un efektīvu kāda priekšmeta ietekmēšanu. Priekšmets ir jebkura pasīva, ar savu apziņu un gribu neapveltīta parādība, objekts, uz ko ir vērsta subjekta apzināta aktivitāte.
Politika ir nepieciešama, lai pasargāt sabiedrību no spontāna pašsairuma (entropijas) – tā ir politikas pamatfunkcija. Politika nevar būt vērsta uz sabiedrības iznicināšanu.
Jebkurai politikai ir konkrēts sociālšķirisks raksturs. Taču valdošā grupa spiesta respektēt un kaut kāda mēra apmierināt arī citu sabiedrības slāņu intereses, savādāk neapmierināts vairākums var atteikties pakļauties. …
