-
Radiofona attīstība Latvijā no 1925. - 1940.gadam
| Nr. | Название главы | Стр. |
| 1. | Ievads | |
| 2. | Latvijas Radiofona dibinātājs: Jānis Linters | |
| 3. | Latvijas Radiofons attīstība laika posmā 1925-1935 | |
| 4. | Latvijas Radiofons attīstība laika posmā 1930-1940 | |
| 5. | Latvijas Radiofona darba rezultāti | |
| 6. | Izmantotā literatūra |
Rīgas Radiofona svinīgā nodošana ekspluatācijā notika 1925. gada 1. novembrī. Skanēja satiksmes ministra Jāņa Pauļuka īsa runa, tad sekoja pieslēgums Operas teātrim, no kura tika translēta Dž. Pučīni opera Madame Butterfly.
Radiostacijas būvdarbus uzņēmās franču firma Societe Francaise Radoielektrique, kas nodibināta uz Popova - Dikretē patenta pamata. 1925. gada aprīlī no Francijas ostas Dinkerkas ar kuģi uz Rīgu atveda antenas mastus un raidītāja iekārtu. Mastus montēja visu jūliju un tikai 4. augustā 1925. gada masti tika samontēti un tajos uzkāpa pirmais drosminieks – Jaunāko ziņu žurnālists. Tika sagatavota arī studiju telpa, kurā nebija logu, taču sienas noslēdza 10 cm biezs drapējums un uz grīdas bija biezs paklājs.
1926. gadā sāka būvēt otru radiostudiju, jo pirmā izrādījās par mazu. Uzbūvējot otru radiostudiju, konstatēja, ka tā neapmierina pārraides vajadzības. Tā kā Radiofons atradās galvenajā pasta ēkā 3. stāvā, tad pēc plašām diskusijām izlēma piebūvēt pasta ēkai papildus 2 stāvus. Savukārt tālsakaru centrāli izvietoja Kr. Baronā ielā 69 - 3. stāvā. Šajā stāvā izveidoja kabinetus režisoram, spīkeram (diktoram) u.c.
1927-1928 raidījumu ilgums pieauga – darba dienās raidījuma ilgums sasniedza septiņas stundas, savukārt svētdienās – deviņas stundas. Šajā laikā programmas paplašināja ar valodu stundām, raidlugām, mājturības priekšlasījumiem, dievkalpojumu pārraidēm, skaņuplašu mūziku un radio stundām, kuras vadīja Jānis Lintens. …
Radiotehniķa profesijas vēsture sākas 19. un 20. gadsimtu mijā. 1895. gadā zinātnieki iemācījas bez vārdiem pārraidīt informāciju lielos attālumos, izmantojot radioviļņus. Eiropā pirmais radiofons sāka darboties Londonā 1922. gada 1. februārī. Tam sekoja Berlīnes 1923. gada 29. oktobrī, Leipcigas 1924. gada 1. martā. 1924. gadā raidītāji tika uzbūvēti arī Frankfurtē, Minhenē, Hamburgā, Štutgartē, Breslavā, Kēnigsbergā, Ķelnē un Romā, Varšavā. Savukārt Rīgā Radiofona eksperimentālās pārraides notika sākot ar 1925. gada marta mēnesi no Kuģu ielas radiotelegrāfa raidītāja. Tās bija neregulāras un ļoti īsas, kas nepārsniedza 15 minūtes. Raidījumi sākās ar vārdiem: “Hallo, hallo, Rīgas radio mēģina” . Latvijas Radiofons ir nodzīvojis jau 82 gadus, kura pirmais raidītājs uzsāka savu darbību Rīgā, tad sekoja Madonā, Kuldīgā, Liepājā. Radiofona būvdarbus Latvijā ierosināja sakaru inženieris, radioelektronikas speciālists Jānis Linters 1924. gadā. Pirmajā Saeimas budžeta komisijas sēdē pieprasītos līdzekļus Radiofona attīstībai nosvītroja, taču jau 1924. gada 28. martā no 20 komisijas locekļiem 18 nobalsoja, ka raidstacijas būvdarbiem jāpiešķir 140 000 latu. Jānis Linters panāca to, ka spēja nodemonstrēt komisijas sēžu zālē kā darbojas radio uztvērējs. Iznženiers apgalvoja, ka ieguldītā nauda atmaksāsies 10-15 gadu laikā, neskatoties uz to, ka Rīgā toreiz bija ļoti maz radiouztvērēju. Tādejādi tika likti pamati Latvijas Radoifonam. SATURS: 1.Ievads 2.Latvijas Radiofona dibinātājs: Jānis Linters 3.Latvijas Radiofons attīstība laika posmā 1925-1935 4.Latvijas Radiofons attīstība laika posmā 1930-1940 5.Latvijas Radiofona darba rezultāti 6.Izmantotā literatūra
