-
Mana tautasdziesmu izlase
1.Ar godiņu, ar godiņu
Jauni puiši, jauni puiši!
Es negribu bez godiņa
Valkàt savu vainadziņu.
Izvēlējos šo četrrindi, jo tā šķiet īsa un konkrēta, bez dziļa zemteksta.
Latviešu meitenei bija svarīgi būt godīgai, kārtīgai un galvenokārt – tikumīgai, tāpēc tiek pieminēti arī puiši, jo arī tie ir savā ziņā atbildīgi par meiteņu tikumu.
2.Apgāzès vācelite,
Izteceja kamoltiņi;
Dod, Dieviņ, iztecèt
No ļautiņu valodàm.
Tautasdziesmu mudināja izvēlēties fakts, ka arī mūsu dienās cilvēkiem patīk runāt par citiem un ne to labāko, padarot sevi par kārtīgākiem, tikumīgākiem.
Cilvēkiem jau no seniem laikiem ir netikums trīt mēles par citiem, aprunāt aiz muguras, apskaust un vēlēt ko sliktu.
3.Apkārt jāju ar līkumu,
Kur bij mana līgaviņa,
Lai ļautiņi nezinaja,
Lai tie manim neaizliedza,
Lai tie manim neaizliedza
Sen lūkotu līgaviņu.
Izvēlējos šo latvju dainu, jo likās interesants rindu atkārtojums, kā arī tās galvenā doma.
Līgavainis ir izlēmis slēpt to, ka ir izraudzījis sev kādu sievieti tāpēc, lai pasargātu viņu no tā, ka par viņu varētu sākt runāt, un tas varētu novest pie neizdevušām kārotajām attiecībām.…
Latviešu tautasdziesmas ievācis un sistematizējis Krišjānis Barons, par pamatu ņemot dzīves gājumu. Tās viņam tika iesūtītas no visām Latvijas pilsētām. Dainas ir par visdažādākajām senajam latvietim nozīmīgām tēmām, piemēram, ģimeni un tās attiecībām, tikumu, māņiem, mitoloģiskajiem tēliem. Manuprāt, 21. gs cilvēks manā vecumā un latviešu folklora īsti nespēj atrast kopīgu valodu. Jauniešiem neliekas svarīgi izglītot sevi, lasot latvju dainas, jo tās šķiet neinteresantas un reizēm pat grūti atšifrēt tajās ietverto domu. Šis Barona ilgais un nogurdinošais darbs ar katru paaudzi zaudē savu nozīmīgumu. 1. Aiju, manu vainadziņu, Kur bij man tevi likt? Kauns bij man galvâ likt, Žēl zemê nosviežot. Kaut zemite pāršķrtos, Būt' ir pate iekrituse, Lai neredz tie ļautiņi, Kas apsmēja godu manu!
