Krēpas ir sekrēts, kas izdalās no plaušām un augšējiem elpošanas ceļiem caur elpošanas traktu (bronhiem, traheju, balseni). Normāli krēpas neizdalās.
Krēpas izmeklē, lai noteiktu plaušās un bronhos noritošos iekaisumu procesu izraisītājus. Tā kā tieši no iekaisuma perēkļa izmeklējamo materiālu iegūt ir sarežģīti, izmeklē krēpas.
Krēpas savāc, lai novērtētu tās makroskopiski, izmeklētu mikroskopiski, krāsotu pēc grama, uzsētu un izmeklētu citoloģiski. Izmeklējot krēpas var atrast, elementus ( leikocītus, eritrocītus, epitēliju, elastīgās šķiedras u.c. ), kas liecina par destruktīviem iekaisuma un citiem procesiem, tāpat var arī atrast mikroorganismus, dažādu slimību izraisītājus ( tuberkulozes baktērijas, influences nūjiņas, aktinomicetes u.c.). Krēpu uzsējumus veic, lai noteiktu diagnozi, antibiotiku jūtību un izvēlētos, kuras antibiotikas lietot. Citoloģisko izmeklēšanu veic, lai atrastu audzēja šūnas.
Atkarībā no slimības rakstura, krēpu saturs var būt dažāds, tāpēc svarīgi ir zināt un aprakstīt krēpu vispārīgās īpašības – daudzumu (pie bronhektāzijām, plaušu abscesa u.c.), smaku, krāsu, konsistenci. (skatīt pielikumu Nr. 1).
Krēpās var būt dažādi blakus piemaisījumi, kam nav sakara ar patoloģisko produktu, bet kas izdalās no elpošanas ceļiem, kā, piemēram, barības atliekas no mutes dobuma, siekalas, izvemtās masas u.c.…
