G. Zimmela socioloģijā dažādos zinātniskās jaunrades posmos pārstāvēti daudzveidīgi sabiedriskās domas virzieni: pozitīvisms, neokantisms, dzīves filozofija. G. Spensera, E. Kanta, F. Nīčes darbi ietekmēja Zimmelu. (1, 114) Zimmels, tāpat kā vairums sociologu un filozofu, uzskata, ka sociālā izziņa jeb izpratne tiek īstenota divās formās:
• Pirmais līmenis- jutekliskā izziņa- tēlu spilgtums, individualitāte, pētnieku un izpētes objekti tieši saistīti.
• Augstākā forma- racionāla izprašana- nevar reproducēt cilvēku sabiedrības un cilvēku personiskās dzīves bagātību. (1, 116)
Zimmels runā par aprioro zināšanu kā pētnieka atsevišķo vērojumu pirms pieredzes sintēzes ļoti svarīgo nozīmi. Par tādām apriorām, abstraktām, apvienojošām idejām var būt „dzīva, nepārtraukta procesa ideja”, „individualitātes ideja” utt. (1, 117) Cilvēku subjektīvā pasaule ir loti svarīgs sabiedrības dzīves apstāklis, pēc Zimmela domām, ir jānorāda uz to pamatu, kas noved pie atsevišķu procesu socializācijas cilvēku individuālajā apziņā. Šos socializācijas procesus Zimmels sauc arī par „sabiedriskošanu”. Aprioritāte- no pieredzes neatkarīgas, bet pieredzes datu izziņā izmantojamas izziņas formas. (1, 119)
…
