Kad kādu rītu pamodos, ieraudzīju, ka salna jau ievilkusi zālē baltas svītras. Laikam jau laiks beigt skumt par sen aizgājušo vasaru. Nu tik jāsāk gaidīt, kad ziemas ausma beidzot nolaidīsies pār egļu galotnēm, jāmēģina saskatīt no kuras puses šogad Ziemassvētki nāks.
Sēžu uz savas palodzes un skatos ārā pa logu. Uz galda deg sveces. Simtiem sveču. Rokās man karsta liepziedu tējas krūze. Skatoties uz sveču liesmiņām cenšos atcerēties šī gada jaukākos brīžus. Šis ir tāds pārdomu laiks, viens loks dzīves ritumā atkal jau ir noslēdzies. Paskatos zvaigznēs, sapņuju par mīlestību, laimi, ko ceru sagaidīt Jaunajā gadā. Atceros, pājušogad ap šo laiku putināja, un es skaitīju sniegpārsliņas. Viena, divas, trīs, četras...…
