| Nr. | Название главы | Стр. |
| 1. | Starptautiskais Valūtas fonds | 3 |
| 1.1. | Darbības princips | 3 |
| 1.2. | SVF darbība Latvijā | 4 |
| 2. | Valūtas kursu ietekmējošie faktori | 5 |
| 3. | Vērtspapīru primārie un sekundārie tirgi | 7 |
| 4. | Nākotnes kontraktu (fjūčeru) tirgi | 7 |
| 5. | Maksājuma bilance | 8 |
| 6. | Tekošais konts | 8 |
| 7. | Finanšu un kapitāla konts | 9 |
SVF ir specializēta starpvalstu organizācija, ideja par tās dibināšanu radās 1944.gada jūnijā ASV pilsētā – Bretonvudsā (Bretton Woods). Tā sāka darbību 1945.gada 27.decembrī. SVF ir pieci galvenie departamenti: Āfrikai, Āzijai, Eiropai, valstīm Austrumos, Rietumu puslodes valstīm. 2001.gadā SVF bija 183 dalībvalstis.
SVF tika izveidots valūtas attiecību un norēķinu regulēšanai starp valstīm un finanšu palīdzības sniegšanai. Saskaņā ar SVF statūtiem šim fondam jāveicina starptautiskā sadarbība valūtas jautājumos un jāpaplašina starptautiskā tirdzniecība.
SVF uzdevumi:
veicināt valūtas kursu stabilitāti un normālas valūtas attiecības starp valstīm;
sekmēt daudzpusīgus norēķinus;
veikt pasākumus fonda dalībvalstu maksājumu bilanču izlīdzināšanai.
Darbības princips.
SVF kapitāls veidojas no dalībvalstu kvotu iemaksām. Kvotu lielums ir atkarīgs no valsts ekonomiskās attīstības līmeņa un šīs valsts lomas starptautiskajā tirdzniecībā.
SVF vadošie orgāni ir pārvaldnieku padome un direktoriāts. Pārvaldnieku padome ir augstākais orgāns, kas lemj principiālus jautājumus. Pārvaldnieku padomē ietilpst pa vienam pārstāvim no katras dalībvalsts, bet direktoriātu veido pilnvaroti pārstāvji. Tie var būt finanšu ministri vai centrālo banku vadītāji, kuriem ir dotas pilnvaras rīkoties savas valsts valdības vārdā. …
Starptautiskais Valūtas fonds un darbības princips SVF darbība Latvijā Valūtas kursu ietekmējošie faktori Vērtspapīru primārie un sekundārie tirgi Nākotnes kontraktu (fjūčeru) tirgi Maksājuma bilance Tekošais konts Finanšu un kapitāla konts
