Kopš latviešu apdzīvotās teritorijas pievienošanas Krievijas impērijai 18.gs., vietējo iedzīvotāju dzīvi noteica procesi lielvalsts galvaspilsētā, caru labvēlība vai nelabvēlība, orientācija uz reformām vai arī, otrādi. Pašā Baltijā (Latvijā un Igaunijā) pastāvēja t.s. Baltijas autonomija - šeit valdīja vācu ticība, vācu valoda, vācu pārvalde un vācu tiesības. Visā Krievijas impērijā pastāvēja dzimtbūšana, kur muižniekiem piederēja zeme un sociāla vara, kamēr zemniekiem nācās strādāt kungu labā un cīnīties par katru maizes riecienu.
Starp tā laika latviešu brīvības karotājiem pirmajā vietā ir Garlībs Merķelis. No sava tēva, Lēdurgas mācītāja Daniēla Merķeļa, guvis ierosinājumus uz patstāvīgu domāšanu un ideālu cenšanos, viņš lielu daļu savas izglītības smēla no tēva bagātās bibliotēkas, kur redzamu vietu ieņēma franču apgaismošanas laikmeta rakstnieku (Voltēra, Ruso u. c.) darbi. Pēc tēva nāves (1782. g.), viņam nebija iespējams baudīt kārtīgu skolas mācību. Vidzemē dažās vietās par mājskolotāju būdams, viņš iepazinās ar latviešu zemnieku nospiesto stāvokli. …
