-
Starptautisko līgumu noslēgšanas kārtība un stadijas
| Nr. | Название главы | Стр. |
| Ievads | 3 | |
| 1. | Starptautisko līgumu noslēgšanas stadijas | 4 |
| 1.1. | Līguma teksta iepriekšsagatavošana | 4 |
| 1.2. | Sarunu vedēju pilnvaru pārbaude | 6 |
| 1.3. | Līguma teksta pieņemšana, teksta autentiskuma noteikšana | 8 |
| 1.4. | Juridiskie izpausmes veidi, kas apliecina notikušo vienošanos | 9 |
| Kopsavilkums | 12 | |
| Izmantoto avotu saraksts | 13 |
KOPSAVILKUMS
1. Starptautisko līgumu noslēgšana ir noteikta procedūra, kas sastāv no vairākām stadijām;
2. Latvijā starptautisko līgumu noslēgšanas procedūru pamatā regulē: Vīnes konvencija par starptautisko līgumu tiesībām, Latvijas Republikas Satversme, Likums par Latvijas Republikas starptautiskajiem līgumiem;
3. Pirms līguma noslēgšanas jāpastāv starptautisko attiecību problēmai, kura tam jāatrisina. Priekšlikumus noslēgt starptautisko līgumu izsaka prezidenti, valdība, ārlietu vai citu kompetentu valsts institūciju vadītāji, kā arī zinātnieki un nozaru speciālisti, bet to tekstus izstrādā zinātnieki, starptautisko tiesību speciālisti un eksperti;
4. Praksē noslēdzamā līguma formu vai veidu nosaka līgumslēdzēju pušu griba, bet pamatā līguma tekstam ir jāsastāv no daļām: preambulas, ievaddaļas, pamatdaļas, nobeiguma;
5. Personai, kura pārstāv valsti kā līguma iepriekšsagatavošanas stadijā, tā arī līguma parakstīšanā, tiek izsniegts īpašs dokuments- pilnvara;
6. Līguma teksta parakstīšana ir viens no teksta autentiskuma apstiprināšanas veidiem.
7. Starptautiskā līguma juridiskas noformēšanas procedūrā svarīga nozīme ir parakstīšanai. Ja līgumam nav paredzēta ratifikācija, tad parakstīšana nozīmē valsts galīgo piekrišanu tām saistībām, ko satur līgums.
8. Ratifikācija ir starptautiska līguma galīgā apstiprināšana valsts augstākajā varas orgānā, parasti tā ir valsts galvas kompetence, savukārt Latvijā ratifikāciju veic Saeima.
…
Starptautiskais līgums ir viens no veidiem, kā pacelt starptautisko tiesību subjektu savstarpējo attiecību reglamentāciju no paražu tiesībām un noteiktākām- līgumu attiecībām un vajadzības gadījumā radīt jaunas normas tur, kur to nav vai tās nav pietiekami labi izstrādātas Līgumi starpvalstu attiecībās pilda to pašu lomu, ko likumdošana valstu iekšējās tiesībās. Ar starptautisko līgumu suverēnās valstis iegūst tiesības un uzņemas pienākumus. Tiesības slēgt starptautisku līgumu ir starptautisko tiesību subjektam, galvenokārt valsts tiesībspējas elements. Katrai suverēnai valstij neatkarīgi no tās lieluma, valsts iekārtas, iedzīvotāju daudzuma ir tiesībspēja slēgt starptautisko līgumu. Autore savā darbā apskatīs starptautisko līgumu noslēgšanas kārtību un stadijas, kā arī apskatīs normatīvo aktu regulējumu, kas reglamentē konkrēto darba tēmu.
