Pamatdati par zeltu
Simbols: Au (Aurum- kvēlojoša rīta blāzma)
Atomnumurs: 79
Blīvums: 19300 kg/m3
Atommasa: 196.96 amu
Protonu/elektronu skaits: 79
Neitronu skaits: 118
Kušanas temperatūra: 1337,33 K (1064,18°C)
Vārīšanās temperatūra: 3129 K (2856°C)
Sastopams tīrradņu veidā- galvenokārt kā sīki graudiņi kvarca smiltīs un kvarca iežos.
Piemaisījuma veidā sastopams svina, vara un dzelzs sulfīdu rūdās.
Ievērojamākās zelta atradnes ir DĀR, Kanādā, ASV, Austrālijā, Indijā, Urālos, Sibīrijā, Kolimsas un Amūras baseinos.
Zelta ieguve ir sarežģīts process. Zelta raktuvju šahtas atrodas līdz pat 4`000 metru dziļumā,kur gaisa temperatūra pārsniedz + 30°C, tas rada apgrūtinātus apstākļus cilvēka darbam. Zeltu saturošo rūdu paceļ virszemē un skalo no tās ārā zeltu. No vienas tonnas rūdas parasti iegūst tikai ap 5 gramiem zelta. Zeltu atdala no smiltīm un sasmalcinātiem kvarca iežiem skalojot , vai arī iedarbojoties uz smiltīm ar šķidrumiem, kas šķīdina zeltu (NaCN šķīdums).
Pasaulē visvairāk zelta iegūst Dienvidāfrikā. …
