Krīze : 1929.g. rudenī notika Ņujorkas fondu biržas krahs, akciju kursa lejupslīde sacēla paniku, krīze aptvēra rūpniecību, tirdzniecību, lauksaimniecību un finanses, nācās slēgt simtiem banku, sašaurinājās investīcijas un kredītu apjomi. Saruka iekšējais tirgus, ārējā tirdzniecība, Eiropā tika destabilizēta starptautiskā norēķinu sistēma. Daudzās valstīs rūpnieciskā krīze savijās ar agrāro krūzi un pārprodukciju, cenu samazināšanos, tajā pašā laikā risdinājās bads. Sākās bezdarbs, ienākumu samazināšanās.
Jaunais kurss : Rūzvelts 1933/1938 īstenoja ekonomisko un sociālo reformu politiku, kas bija vērsta pret krīzes izpausmēm. 1933.g. martā Rūzvelts slēdza visas bankas un sasauca kongresa ārkārtas sesiju. 9.martā tas noteica stingru valdības kontroli pār bankām. 12. Maija pieņēma likumu par palidzibu fermeriem, tie piekrita sasarinat razošanu un saņēma dotācija sun premijas. 16. Jūnija stājas likums par rūpniecības atveseļošanu, bet 5. Jūlijā par darba attiecībām nacionālais likums. Tika ieviestas vecuma pensijas, pabalsti bezdaraba un darba nespējas darbībā, ka sbalstijās uz sociālo likumu.
…
