-
Pāvils Rozītis "Ceplis"
7. Manuprāt, mūsdienu sabiedrība ir ļoti līdzīga romānā aprakstītajai. Mūsdienās cilvēki pasauli uztver ar dažādiem saziņas līdzekļiem un tehnoloģijām, kā piemēram, televīzija, internets, radio un laikraksti, kas sāk izzust, jo modernisms ar joni nāk iekšā un nomaina visus ar roku rakstītos materiālus. Internetā lasa ziņa jebkurš, jo tas, lai gan ir parocīgāk, tomēr tam ir daudz dažādi slikti faktori sākot ar veselības un redzes bojāšanu, beidzot ar to, ka internets bieži vien melo un nestāsta patiesību, piepušķojot lietām klāt t.s. „ornamentus”. Gan tekstā, gan mūsdienās cilvēki ar katru nākamo avīzi, interneta rakstu tic jaunajām ziņām un aizmirst to, kas bija teikts iepriekšējās nedēļas vai mēneša izdevumā. Lai gan visbiežāk ir tā, ka tie raksti veidojas no izdomātiem safabricējumiem un ir nepatiesība, bet tā ir tik ticami parādīta, ka cilvēki notic un neceļ traci. Visbiežāk šādus gājienus izdara tie, kuri vēlas kļūt pārāki un kuriem nav robežu nekādā ziņā, tāpēc jebkādiem līdzekļiem otru centīsies nopelt un nogrūst no slavas virsotnes, kā piemēram, Ceplis – viņš vēlējās kļūt pārāks lai vai kas. Un mūsdienās šādu cilvēku netrūkst. To pat var nosaukt par tādu kā vēsturisku paradoksu, tas vienmēr būs un atjaunosies un, lai vai kā censtos mainīt šāda tipa cilvēkus, tas nebūs iespējams, ja vien viņi paši nevēlēsies un, saprotams, ka viņiem nebūs vēlme un pamats to darīt.
Es nudien nezinu vai šo grāmatu ieteiktu lasīt citiem maniem vienaudžiem, jo tā ir paredzēta vecākiem cilvēkiem, bet, skatoties to no otras puses, iespējams, ka, izlasot šo grāmatu, cilvēki pārdomās to, ka ne vienmēr vajag būt pārākiem par citiem un naudu turēt godā kā zeltu un, ka tas ir vienīgais līdzeklis, lai iemantotu slavu un „godu” citu acīs., ja agrāk vai vēlāk tāpat nodosi tos, kuri tev uzticējās. Arī mūsdienās ir tādi cilvēki kā Ceplis, kurš naudu saņem un tam tā ir daudz un apkārtējie nespēj iedomāties, kur to ņēmis.
…
Romāns „Ceplis” pauž atziņas par cilvēka dabu, mantkārību un visām tā izrietošajām sekām, lai gan no otras puses parādot arī dažādas atziņas un pamācības par to kā nevar rīkoties un pie kā tas var novest. Kā arī blakus tam izsaka un liek pārdomāt par cilvēku liekuļošanu, tieksmi pēc varas, pēc augstākā labuma. Šajā ziņā tas ir pretēji Edvarta Virzas prozai „Straumēni”. „Mācītājs teica, ka mīlestība esot mūžīga.” Tomēr pēc šī citāta, var aizdomāties par to, ka viņi viens otru tik un tā mīl un, ja tā nebūtu patiesa, tad viņi jau sen būtu šķirti un būtu atraduši sev citas, nopietnas otras pusītes. Tomēr Autora ideja bija cita, un šī ir tikai blakus tēma/problēma. Lai arī cik neticami liktos, ka ekonomika un mīlestība nesader kopā, tomēr ir manāma likumsakarība, ka darbaholisms, ko rada šīs mūžīgās, nebeidzamās akcijas un nauda vājina mīlestību un attiecības pret diviem cilvēkiem, to nomācot un aizbīdot mīlu otrajā plānā vismaz vienam no varoņiem.
