-
Kapitāla kustība Dienvidaustrumu Āzijā
2011–2015 гг.
Nr. | Название главы | Стр. |
1. | Ievads | 3 |
2. | Ārvalstu tiešo investīciju tendences un attīstība no 2000. - 2011. gadā | 5 |
3. | Kapitāla migrācija: būtība, mērķi, iemesli, faktori | 9 |
4. | Cilvēku kapitāla kustība | 14 |
5. | Kreditēšanas kapitāla kustība | 18 |
6. | Nelegālā kapitāla kustība | 22 |
7. | Secinājumi | 25 |
8. | Izmantotie avoti | 26 |
7. Secinājumi
• ASEAN kopumā ir veiksmīga un konkurēt spējīga valstu apvienība.
• ASEAN valstis saņem lielu apjomu no kopējām ārvalstu investīcijām, jo šīs valstis tiek uzskatītas par stabilām un ar lielu izaugsmes potenciālu.
• Vislielākā daļa ASEAN ieplūstošo investīciju ir investētas ražošanā.
• ASEAN ir īstenojusi vairākus būtiskus ekonomiska satura līgumus, kas spēlēja lielu lomu investīciju uzlabošanai reģionā.
• Ārzemju portfeļinvestīcijas ir investīcijas, kas nenodrošina kontroli pār uzņēmumu citā valstī. Portfeļinvestīcijas no akcijām un obligācijām.
• Portfeļa investīcijas, kas ieplūda ASEAN 2012. gadā sasniedza vien 12.2 miljardus ASV dolāru.
• Obligācijas, kas pieder valstij bet atrodas ārpus ASEAN valsts robežām sasniedza 318.4 miljardus ASV dolāru.
• Cilvēku kapitāla kustība ir izplatīta jaunattīstības valstis, tajā skaitā arī ASEAN valstīs.
• ASEAN valstīs cilvēku kapitāla aizplūšana ir īpaši aktuāla divās valstīs Malaizijā un Filipīnās.
• Mūsdienās DA Āzija ir viens no trijiem pasaules lielākajiem valūtas un kredītu tirgiem.
• Nelegālā kapitāla kustība ir lielākais šķērslis nabadzīgo valstu attīstībai
• Āzijā atrodas aptuveni 39.6% no kopējā nelegālā kapitāla aizplūšanas gadījumiem.
• Joprojām lielākās nelegālās plūsmas starp reģioniem ir Āzijas valstīs. Konkrētāk starp sešām valstīm Ķīnu, Malaiziju, Indiju, Indonēziju, Taizemi un Filipīnām.
…
