Linards Tauns (1922–1963) uzskatāms par savai valstij audzinātās paaudzes pārstāvi – viņš tika skolots patriotiskā garā, tādēļ šis motīvs caurvij arī viņa dzejas krājumu “Mūžīgais mākonis” (1958), kas apskatīts šajā esejā. Savukārt Andrejs Eglītis (1912–2006) trimdā dodas, jau esot pieaudzis. Viņš turpina pirmskara dzejas tradīciju, tomēr tas nav tiešs turpinājums, jo kara pieredze dzejā ienes jaunus motīvus. Viņa dzejas krājums “Nesaule” (1953) ir patriotisma motīvu caurvīts.
L. Tauna dzejā ienāk metropoles tēls. Tā ir novitāte latviešu dzejas ainavā, jo līdz šim vienīgā latviešu “metropole” bijusi Rīga:
“Gar auto svilpienu, spuldžu smailēm
Mēnessirdzēja drosmē šķērso ielu un ieiet
Vīrs ar putnu
…
