Svētdiena.
Pēc kopīgas rīta pastaigas jaunā ģimene turpmāko dienas gaitu nolemj pavadīt mājās.
Dzīvojamā istabā tiek ieslēgts televizors.
Ap pusdienas laiku, pirms mamma dodas uz virtuvi gatavot pusdienas, viņa tētim saka: “Tu tikai pieskati Lindu, lai viņa neizkrīt no dīvāna!”
Linda ir ģimenes 7 mēnešus jaunā atvasīte, kura rāpot māk vēl tikai atpakaļgaitā. Tētis, skatoties televizoru, ir tā iedziļinājies filmā, ka ir piemirsis viņam uzticēto bērnu, kurš savā vaļā dzīvojas pa plašo dīvānu.
Pēc kāda laika mamma virtuvē dzird no istabas atskanošu smagu troksni, kuram līdzi seko arī bērna raudas. Viņa ātri steidzas uz istabu, kur tētis jau ir pacēlis no gultas izkritušo bērnu un, vainīgs juzdamies, mammai saka: “Es nepaspēju viņu noķert!” Bet mamma izrauj bērnu viņam no rokām un dusmīgi saka: “Vai tad tik grūti pieskatīt bērnu! Nu kā tad, - atkal filmu skatījies! Priekš kam mums tas tētis vispār ir vajadzīgs!“
Tētim, kurš ir nemazāk satraucies par bērnu, acīs saskrien asaras un viņš iziet no istabas.…
