K. Stradiņš 1955. gadā piedāvā trīs virzienus:
1) Rakstnieki revolucionāri (E. Veidenbaums, Rainis);
2) Grupa rakstnieku, kas atspoguļo sīkburžuāziskās demokrātijas, – darba zemniecības cerības un centienus (R. Blaumanis, E. Birznieks – Upīts);
3) Rakstnieki, kas atspoguļo nacionālistiskās buržuāzijas un citu valdošo šķiru reakcionāro aprindu uzskatus (A. Niedra);
Augstkolu vajadzībām tika izdota “Latviešu literatūras vēsture no pirmsākumiem līdz XIX gadsimta 80. gadiem”, kurā tika uzrādīti tādi virzieni:
1) Didaktiskais sentimentālisms;
2) Tautiskais romantisms;
3) Reālisms (ar tā attīstības posmiem līdz 80. gadiem, ieskaitot);
4) Romantisms;
Grāmatā virzieni tiek aplūkoti dažādos vēstures periodos, piemēram, pirmsnacionālā literatūra, nacionālās literatūras sākums.
…
