Īpašības vārdi ir patstāvīgi, lokāmi vārdi, kas nosauc priekšmetu vai dzīvu būtņu pazīmes. Īpašības vārdi ir vārdšķira, kas padara valodu krāšņu, bagātu.
Īpašības vārda raksturošanai morfoloģijā izmanto šādus jēdzienus: dzimte, skaitlis, locījums, nenoteiktā galotne, salīdzināmā pakāpe.
Īpašības vārdus var iedalīt divās grupās:
kādības īpašības vārdi. Tie nosauc pazīmi, kas var pastiprināties vai pavājināties, t.i., tiem ir salīdzināmās pakāpes, piem.,
augsts – augstāks – visaugstākais,
kluss – klusāks – visklusākais;
attieksmes īpašības vārdi. Tie nosauc pazīmi, kura nevar ne pastiprināties, ne pavājināties, t.i., tiem nav salīdzinošo pakāpju, piem.,
pašreizējais, pēdējais, mūžīgs.
Īpašības vārdiem ir salīdzināmās pakāpes:
Pamata pakāpe
jauns, jaunais; gaiša, gaišā
Pārākā pakāpe
jaunāks, jaunākais; gaišāka, gaišākā
Vispārākā pakāpe
visjaunākais, pats jaunākais; visgaišākā, pati gaišākā
Īpašības vārdiem ir 5 gramatiskās kategorijas: dzimte, skaitlis, locījums, noteiktā / nenoteiktā galotne, salīdzināmās pakāpes.…
