Sandis Laime raksta „Velns Latvijas mitoloģisko alu folklorā” ievadā min, ka Latvijas mitoloģisko un kulta alu izpētē var izmantot dažādus avotus: folkloru, vietvārdus, arheoloģiskos materiālus, rakstītos avotus, klinšu rakstus, dažkārt pat vecas fotogrāfijas. Mitoloģiskās alas šajā rakstā ir tās alas, kuras, spriežot pēc toponīmiem un folkloras, uzskatītas par dievību un garu dzīves un darbības vietām, bet kurās nav veikti rituāli.
Autors min, ka Latvijas alu folkloras sižetus iedala divās grupās: pirmkārt, teikas un nostāsti, kuros darbojas mītiskas būtnes un, otrkārt, teikas un nostāsti, kas nav saistīti ar mītiskām būtnēm, bet alu folkloru, kurās šīs būtnes darbojas, iedala ar Velnu saistītā folklorā (pārsvarā Vidzemē) un ar svētmeitām/raganām saistītā folklorā.
Lielākā daļa no Latvijas alu teikām un nostāstiem saistīta ar Velna darbošanos, lielākā daļa no tām arī nosauktas Velna vārdā, tāpat arī lielākā daļā nosaukumu figurē Velna alas vārds gan literārajā, gan izlokšņu formā (Vella ala, Velna ola, Vēlnu alas). …
