-
Alternatīvies strīdu risināšanas veidi. Mediācija
Nr. | Название главы | Стр. |
Ievads | 3 | |
1. | Mediācija: jēdziena izpratne | 6 |
1.2. | Mediācijas kā alternatīva strīdu risināšanas veida perspektīvas Latvijā | 7 |
1.3. | Citi alternatīvie strīdu risināšanas veidi | 8 |
Nobeigums | 10 | |
Izmantotās literatūras un avotu saraksts | 13 |
Nobeigums
Autore piekrīt Gata Litvina viedoklim, publicētajam rakstā „Alternatīvais strīdu risināšanas institūts administratīvajā procesā” , ka dzīvojot sabiedrībā, nonākot saskarsmē ar citiem cilvēkiem vai valsts pārvaldes iestādēm, nav izbēgamas strīdu situācijas. Ar strīdu starp vairākām personām mēs uztveram domstarpības, savstarpējas pretenzijas, kurās izpaužas pretējas domas, pretēji uzskati, un kur katrs cenšas aizstāvēt savas domas, uzskatus.
Sabiedrībā konflikti rodas arvien biežāk, - līdzko indivīds apzinās savas tiesības un patstāvību, vairākkārt pieaug vēlme pašam piedalīties tādu lēmumu pieņemšanā, kas ietekmē viņa dzīvi, arvien retāk cilvēki piekrīt citu diktētiem noteikumiem.
Vērtējot no mūsdienu skata punkta, neviena tiesiska valsts nav iedomājama bez neatkarīgas un objektīvas tiesas, kura var aizstāvēt personas pret valsts pārvaldes patvaļu, nekonstitucionālām tiesību normām un kurā personas būtu tiesīgas uz savu aizskarto vai apstrīdēto tiesību vai ar likumu aizsargāto interešu aizsardzību. Tiesa dod iespēju personai aizstāvēt savas tiesības profesionālā instancē. Tiesības savu interešu aizstāvībai vērsties tiesā ir pieskaitāmas pie nozīmīgākajām personas pamattiesībām.
Līdz daudzpakāpju tiesu sistēmas izveidošanai daudzās valstīs dominēja tiesas spriedumu nepārsūdzamības princips. Valdnieku nozīmētu tiesnešu nolēmumi bija neparedzami un daudzkārt pārlieku subjektīvi. Lai nepieļautu pārlieku lielu subjektīvismu un nekompetenci strīdu izšķiršanā, proti, lai tiesāšanās nelīdzinātos laimes spēlei, dažādu arodu speciālisti veidoja autonomus mehānismus strīdu risināšanai - tirgotāju un amatnieku palātas un kameras. Ieviešot daudzpakāpju tiesu sistēmu, tiesu vara ieguva lielāku objektivitāti un kompetenci. Tomēr daudzpakāpju tiesu sistēmai ir būtisks trūkums - galīgā tiesas nolēmuma ilgstoša gaidīšana. Tādēļ jau 19. gadsimta beigās aizvien izplatītāka kļuva ārpustiesas samierināšana - sākotnēji ASV, vēlāk arī citās Amerikas kontinenta valstīs. 21. gadsimta sākums raksturīgs ar to, ka lielākajā daļā Eiropas valstu samierināšana no maz izmantota alternatīva strīda risināšanas ceļa kļūst par vienu no dominējošajiem strīda risināšanas paņēmieniem.
…
Augstskolas līmeņa referāts konfliktoloģijā. Mediācija savā šodienas izpratnē savu popularitāti ieguva pagājušā gadsimta vidū, un sākumā tā tika ieviesta anglosakšu tiesību valstīs (ASV, Austrālija, Anglija), un tikai pēc vairākiem desmitiem gadiem (80.gadu beigas – 90.gadu sākums) mediāciju sāka izmantot Eiropas kontinentālās tiesību sistēmas valstīs. Bet vispār mediācija pasaulē plaši tiek izmantota jau kopš pagājušā gadsimta 70.gadiem, un ir atzīstama par strukturētu metodi. Turklāt, šīs metodes teorētiskā bāze attīstās nepārtraukti, un mediācija ir uzskatāma par starpdisciplīnu nozari, jo tā aptvert tiesības, psiholoģiju, socioloģiju, lingvistiku, konfliktoloģiju un vairākas citas nozares. Saeimā 2012.gada 26.novembrī tika iesniegts un nodots izskatīšanai komisijās likumprojekts „Mediācijas likums”. Jaunā Mediācijas likumprojekta mērķis ir radīt tiesiskus priekšnoteikumus, lai veicinātu mediācijas kā alternatīva domstarpību risināšanas veida izmantošanu. Likums stājies spēkā 2014.gada 18.jūnijā.
Atsevišķas atsauces nekvalitatīvas.
