Protams, nevar neuzsvērt agresīvo Padomju Savienības politiku, kas Otrā pasaules kara sākumā bija virzīta uz to, lai pakāpeniski pakļautu Baltijas valstis un iznīcinātu to neatkarību. Šādu iespēju Maskavai nodrošināja 1939.gada 23.augustā ar Vāciju noslēgtais neuzbrukšanas līgums. Tā neatņemamā sastāvdaļa – slepenais papildu protokols, respektīvi , Molotova – Ribentropa pakts, sadalīja Austrumeiropu vācu un padomju interešu sfērās. Austrumpolija, Latvija, Igaunija, Somija un Besarābija tika „atdota” Padomju Savienībai. Daudzu vēsturnieku galvenais secinājums bija, ka bez Molotova – Ribentropa pakta Maskavai nebūtu iespējas draudot lietot spēku un uzspiest Baltijas valstīm tā sauktos bāzu līgumus.
