Anomijas teorija
Anomija ir sociāla vai individuāla morāle-garīgā apziņa, kuru raksturo morālas normu korupcija, morālas vērtības sistēmas sagraušana.
Anomija socioloģijā ir sociālās morāles stāvoklis, kas piemērojams lielām kopienām un mazām grupām.
Mertons attīstīja E. Dirkheima anomijas teoriju tālāk.
Anomijas jēdzienu Mertons saista ar spriedzi, kas rodas cilvēkam nonākot situācijā, kur vispārpieņemtās kultūras vērtības un normas konfliktē ar sociālo realitāti.
Anomijas piemēru var minēt mūsdienu amerikāņu sabiedrības modeli.
Deviances jēdziena skaidrojums.
Visi cilvēki savā dzīvē pilda noteiktas sociālās lomas, kuras var būt arī negatīvas. Ja cilvēks ieņem cietumnieka, prostitūtas vai narkomāna lomu, viņa uzvedība zināmā mērā ir novirzījusies no pieņemtajiem standartiem. Lai to apzīmētu, socioloģija lieto terminu deviance.
(A. Vilks, 1996)
…
