Cilvēces vēstures virzību nav iespējams prognozēt racionālu modeļu vai loģiski analītisku modeļu ietvaros. Ne bez pamata Karls Gustavs Jungs uzskatīja, ka Rietumu racionālisms un doktrinārisms ir mūsu laikmeta slimība, kas izpaužas pretenzijās, ka racionālās domāšanas ietvaros iespējams dot atbildes uz visiem jautājumiem. Tieši jungs un citi dvēseļu dzīļu analītiķi mūsu gadsimtā parādija, ka cilvēka apziņas racionālā daļa veido tikai plānu virskārtiņu, zem kuras gluži kā zem Zemes garoziņas atrodas kvēlojoša bezapziņas magma, kas izpaužas apziņā līdzīgu vulkānu izvirdumiem vīziju, sapņu, arhipelisku tēlu, mitoloģisku simbolu un mistisku iracionālu nojausmu formā. Tieši šajā apziņas un bezapziņas, racionālā un iracionālā saskarsmes robežslānī dzimst atklāsmes brīnumi, dievišķā skatījuma pērles un mistiskas nākotnes vīzijas. Īstenie mistiķi, iracionāli filazofiskas ievirzes pravieši cilvēces vēsturē sastopami tikpat reti kā ģēniji mākslā vai mūzikā – kā Leonardo vai Mocarts…
