-
Silto grīdu apkures sistēmas
| Nr. | Название главы | Стр. |
| IEVADS | 5 | |
| 1. | APKURES VEIDU SALĪDZINĀJUMS | 6 |
| 2. | GRĪDU APKURES SISTĒMU VEIDI | 10 |
| 2.1. | Elektriskās grīdu apkures sistēmas | 10 |
| 2.1.1. | Apkures kabeļu montāža betona grīdās | 16 |
| 2.1.2. | Apkures kabeļu montāža uz atjaunojamām grīdā | 20 |
| 2.1.3. | Apkures kabeļu montāža koka siju pārsegumos | 22 |
| 2.1.4. | Silto grīdu montāža ar plānajiem apsildes paklājiem | 23 |
| 2.1.5. | Apsildes kabeļu papildus izmantošanas iespējas | 25 |
| 2.2. | Cauruļvadu grīdu apkures sistēmas | 25 |
| 2.2.1. | Cauruļvadu sistēmas montāža grīdās uz grunts | 27 |
| 2.2.2. | Cauruļvadu sistēmas montāža koka siju pārsegumos | 32 |
| 2.2.3. | Cauruļvadu sistēmas montāža atjaunojamās grīdās | 34 |
| 2.2.4. | Cauruļvadu sistēmu papildus izmantošanas iespējas | 35 |
| 3. | KOPSAVILKUMS | 36 |
| IZMANTOTĀ LITERATŪRA | 39 |
Jau izseni tika meklēti arvien efektīvāki risinājumi telpu apsildīšanai. Zināms, ka mūsu senči pirmatnējās mītnēs - slieteņos, dzīvoja bez īpašām grīdām un tikai vēlāk, kad dzīvokļa funkciju pildīja rijas radās pirmās grīdas-mīcīta māla klons. Daudzus gadus vēlāk sāka izbūvēt dēļu grīdas. Tās lika uz blīvēta māla klona bez sijām, plankas savstarpēji satapojot. Šādas grīdas bija aukstas un neatbilda mūsu izpratnei par klasiskajām dēļu grīdām. Vēlāk tās pilnveidoja līdz pat siltu grīdu konstrukciju radīšanai. Literatūrā sastopami apraksti par zemgrīdas kanālu apkuri senajā Romas impērijā pirms 2200 gadiem. Šim nolūkam īpašā telpā (kurtuvē) dedzināja zarus un malku, tādējādi degšanas procesā radušās karstās dūmgāzes cirkulēja pa grīdās izbūvētiem kanāliem, pēc siltuma atdeves nonākot atmosfērā caur skursteni. Šādā veidā sasildītas grīdas uzturēja telpās optimālu temperatūru līdz pat 24 stundām. Šāds telpu apsildes veids ir saglabājies pat līdz mūsdienām Lietuvā Trakai muzeja pilī, kas gan mūsdienu skatījumā ir arhaisks. Arī Latvijā šāda veida apkure ir bijusi Rundāles pilī, bet līdz mūsdienām nav saglabājusies. Mūsdienās šādas telpu apsildes sistēmas vairs netiek izbūvētas.
Šīs idejas jaunākie risinājumi meklējami 20.gs. sākumā, kad grīdās tika iebūvētas metāla caurules, pa kurām kā siltumnesējs plūda ūdens. Latvijā astoņdesmito gadu beigās grīdas apsildīja ar karstūdens caurulēm, kuras bija izvietotas grīdas konstrukcijās. Toreiz grīdu apkures sistēmas nebija tiktāl pilnveidotas, lai spētu pilnvērtīgi konkurēt ar citiem apkures veidiem, tāpēc īpašu popularitāti tās neieguva.
Siltuma zudumi rodas ne tikai caur ārsienām, pārsegumiem, logiem un durvīm, bet arī caur pamatiem, kuri savukārt dzesē dzīvojamās mājas un arī grīdu. Tāpēc ziemā ir auksta ne vien grīda, bet arī pati ēka, īpaši pirmajā stāvā. Lai to novērstu, ir izveidotas vairākas siltu grīdu konstrukcijas, kas atbilst gan zinātnes atziņām, gan siltu grīdu prasībām.
Arī Latvijā deviņdesmito gadu sākumā parādījās grīdas apsildes sistēmas ar vara, plastmasas, kā arī visaugstākās kvalitātes polietilēna pePEX grīdas apsildei paredzētām caurulēm. Sāka pielietot arī elektriskās grīdu apsildes sistēmas. Līdz ar šo sistēmu kvalitātes uzlabošanos, būtiski ir mainījusies cilvēku interese par silto grīdu efektivitāti, lietderību un priekšrocībām.…
silto grīdu ierīkošana
