14. gadsimta Itālijas literatūrā Dante Alighieri un Džovanni Bokačo ieņem īpašu vietu, jo abi autori veido tādu kā tiltu starp viduslaiku un renesanses pasaules uzskatu. Dantes "Dievišķā komēdija" un Bokačo "Dekamerons" atspoguļo divu atšķirīgu literāro tradīciju sadursmi. Šīs atšķirības īpaši spilgti izpaužas raksturu tēlojumā. Dante personāžus veido kā simbolus un morālo tiesu ilustrācijas. Viņa tēli ir mūžīgi iestrēguši savā grēkā vai tikumā. Savukārt Bokačo, gluži pretēji, attēlo dzīvus, mainīgus cilvēkus ar pretrunīgām īpašībām, kas rīkojas konkrētās situācijās.…