Prieku mēs nevar nedz aptaustīt, nedz pasmaržot, nedz saredzēt, bet mēs spējam to radīt, galvenais to ir vēlēties. Nobeigumā es varētu sacīt tikai to, ka der dažreiz apstāties, pagriezties pa labi, pa kreisi un pavērot. Nevajag savu dzīvi noniecināt, iemīt sevi zēmē dažu likstu dēļ. Ir cilvēki, kuriem iet grūtāk. Par to der padomāt, jo nenolaižot rokas pavisam, mēs vēl spējam viens otram palīdzēt, kaut vai tikai pasmaidot. Jo ir tāds teiciens- Smaids rada smaidu! Manuprāt, smaids ir sākums dzīvespriekam. …
