Estētika

1. FAKTORI, KAS IETEKMĒ PERSONĪBAS ESTĒTISKO KULTŪRU
Estētiska kultūra radās un attīstījās īpaša cilvēka attieksme pret tādām parādībām, priekšmetu un procesu īpašībām kā harmonija, ritms, proporcionalitāte, simetrija u.c.
Tā ir estētikas attieksme, kurai piemīt novērtējošs raksturs, un tādu iespēju nespēji ir nostiprinājusies cilvēka apziņā un garīgajā kultūrā kā daiļais vai neglītais, cildenais, smieklīgais un citi.
Materiālas un garīgas pasaules priekšmeti tiek uztverti un novērtēti estētiski ne kā abstrakti jēdzieni, bet kā konkrētas savstarpējas priekšmetu objektīvu raksturojumu un subjektīvo vērtību saistības. Estētika ir subjektīvā un objektīvā dialektiska vienība. Estētika rodas pašā cilvēka attieksmes procesā pret pasauli. Tā ir īpaša ieinteresētība – estētikā. Tā raksturo plašu priekšmetiskās pasaules sabiedriski vēsturisku jēgu.
Cilvēks, kā zināms, apgūst pasauli darbības procesā, apziņa formējās un veidojās uztvere, jūtu kultūra, produktīvās izvēles un tēlainas domāšanas spēja. Šis un dažas citas spējas un īpašības raksturo personības estētisko kultūru, kura savā pamatā iekļauj estētisko apziņu.[3-32]
Estētiskā apziņa tā ir pārdzīvojumu, spriedumu, gaumes, uzskatu, orientāciju, vajadzību, ideālu un teoriju kopums, kuram pateicoties cilvēks saņem un fiksē īpašības, emocionāli tēlainas zināšanas par apkārtējiem apstākļiem un izsaka savu attieksmi pret tiem. Estētiskās garīgās forma atklāj galvenokārt garīgas vērtības un prioritātes, cilvēka iekšējās pasaules bagātību un spēju just līdz notikumiem un faktiem. Tās struktūru var izdalīt sekojušus komponentus;
Estētisko ideālu – vispārīgs priekšstats par skaistumu dabā un sabiedrībā, materiāla un garīgā sfērā.
…