-
Bruņurupuči
| Nr. | Название главы | Стр. |
| Ievads | 3 | |
| 1. | Bruņurupuči | 4 |
| 1.1. | Ķermeņa uzbūve | 4 |
| 1.2. | Dzīves parādības | 5 |
| 1.3. | Savvaļas kustības | 6 |
| 1.4. | Barība | 6 |
| 1.5. | Vairošanās | 6 |
| 2. | Bruņurupuču šķirnes | 7 |
| Dīķu jeb purvu bruņurupucis | 7 | |
| Grieķijas bruņurupucis | 8 | |
| Ūdens bruņurupucis (Pelomedusa subrufa) | 9 | |
| Ādainais bruņurupucis | 9 | |
| Čūskkakla bruņurupuči | 10 | |
| Secinājumi | 11 | |
| Izmantotā literatūra | 12 |
Ar savu sugu īpatnējo ķermeņa uzbūvi bruņrupuči tik ievērojami atšķiras no savas klases dzīvniekiem, ka viņus nevar nepazīt. Bruņās iespīlētais ķermenis, neveiklā galva, žokļi ar asām raga griezējmalām, līdzīgi kā pie putniem, un īsās, it kā pastrupās vai arī par garām spurām izveidotās kājas ir pazīmes, kas neļauj tos sajaukt ar citiem dzīvniekiem. Bruņas sastāv no divām daļām: virsējām jeb muguras bruņām un apakšējām jeb krūšu bruņām. Muguras bruņas ir vairāk vai mazāk izliektas uz augšu, tās ir iegareni apaļīgas vai sirds veidā, krūšu bruņas ir vairogveidīgas, olveidīgi apaļas vai apaļīga krusta veidā, jo vietās, kur tās savienojas ar muguras bruņām, viņas dažkārt ir šaurākas. Pašu savienojumu izveido skrimšļveidīga masa, kas vai nu paliek mīksta visā dzīves laikā, vai arī sacietē kaulā un tad rada kaut ko līdzīgu šuvei. Tādējādi abi bruņu vāki kopā veido noslēgtu čaulu, kas tikai priekšā un pakaļgalā ir atvērta galvas, kāju un astes vietās un ieslēdz sevī vairāk vai mazāk pilnīgi visu ķermeni. [1.,14.]…
Darbā ir divas galvenās nodaļas – bruņurupuči un bruņurupuču šķirnes. Nodaļām ir vairākas apakšnodaļas, kurās ir parakstīts ķermeņa uzbūve, dzīves parādības, savvaļas kustības, barība, vairošanās un šķirnes daudzveidība.
