Vai tu arī audzē savu puķi? Atkal ir atskanējis jautājums, kas liek mazliet novērsties no ikdienas un dziļāk ielūkoties sevī. Šajā milzīgajā dzīves steigā cilvēks reizēm kļūst tik aizņemts, ka piemirst kaut ko pavisam svarīgu – pats sevi. Iet laiks, lietas mainās, un mainās arī cilvēks. Varbūt tas notiek gluži nemanāmi, bet notiek. Vienmēr! Un cilvēks to nejūt, līdz pienāk diena, kad viņš atklāj sevī kādu svešinieku. Un šis svešinieks nav nekas cits kā cilvēka patiesais Es, kas visu laiku ticis slēpts un apspiests, bet vienalga – tas ir dzīvojis – dzīvojis tepat blakus, līdz beidzot atklājies. Visļaunākais, kas var notikt ar cilvēku, ir pazaudēt pašam sevi. Tieši tāpēc reizēm nepieciešams aizmirst ikdienu, aizmirst visu un ļauties savām domām.…
