-
Personības traucējumi
Secinājumi
Katrs cilvēks ir personība, ar patstāvīgu domāšanas, sajūtu un uzvedības veidiem, kā arī noteiktu attieksmi pret apkārtējiem un sevi pašu. Tostarp arī ar specifiskiem iezīmju kopumiem, piemēram, kārtīgumu vai emocionalo noturību, kas nosaka mūsu personības stilu. Taču kādam aspektam novirzoties no sociāli pieņemtajām normām, veidojas pataloģija, ko dēvē par personības traucējumiem.
1. Jēdziena “personības traucējumi” definīcija pieejmajos avotos atšķirās taču, savu būtību nemaina. Tā ir izteiktu psiholoģisko traucējumu grupa, novirze nonormām, pataloģisks stāvoklis, kas attīstās psihiskas struktūras disharmonijas rezultātā.
2. Personas ar šādiem traucējumiem nemēdz paši meklēt psiholoģisku palīdzību, jo uzskata, ka viņu problēmās vainojami citi. Viņi neapzinās savu problēmu, nevēlas to labot, noraidot palīdzību.
3. Vairumā gadījumu griezties pie psihoterapeita viņus nogādā ģimenes locekļi. Taču, bieži vien, šo iemeslu dēļ, šiem pacientiem terapijas rezūltāts nav īpaši efektīvs.
4. Personām ar personības traucējumiem ir traucēta sociāla adaptācija, paaugstināts alkoholizācijas, narkomānijas un sociālo normu pārkāpšanas un dezadaptācijas risks.
5. Lai ārstētu šāda veida traucējumus, ir nepieciešama psihoterapija, viena no galvenajām ir individuālā terapija.
6. Personības traucējumu jēdzienu aplūko: kategoriju, dimensionālās, strukurāli dinamiskās un prototipu klasifikāciju sistēmas.
…
Personības traucējumi (personality disorders)- pataloģisks stāvoklis, kas attīstās psihiskas struktūras disharmonijas rezultātā. Tās ir pastāvīgas, bieži iedzimtas indivīda īpašības, kas rodas bērnībā vai pubertitātes vecumā un ar gadiem pieaug. Traucējumi skar emocijas, gribasspēku un attiecības ar apkārtējiem, robeža starp patoloģiju un normu kļūst grūti nosākama vai izzūd. Personības traucējumu jēdziens tiek aplūkots vairākās klasifikāciju sistēmās: kategoriju, dimensionālās, strukurāli dinamiskās un prototipu. Viena no tām ir kategoriju klasifikācijas sistēma, kur personības traucējumus skaidro pamatojoties uz DSM (Diagnostic and Statistical Manual of Mental Disorders) rokasgrāmatu. Personības traucējumus definējot, kā pastāvīgus uzvedības modeļus un tādu iegūto pieredzi, kas traucē funkcionēšanu (Diagnostic and Statistical Manual of Mental Disorders, 2000). Būtiski pieminēt, ka šie traucējumi nav tiešas galvas smadzeņu slimības bojājuma vai citu psihisku traucējumu sekas. Ņemot vērā vispārīgās pazīmes, DSM-4 izdala desmit personības traucējumus, ko iedala trīs grupās: A. grupa • Paranoīdā personība (aizdomīgums un neuzticēšanās cilvēkiem; pārmērīgs jūtīgums; saprašanās grūtības ar cilvēkiem; baidās tikt piekrāpti vai apdraudēti, uzskata, ka viņiem grasās kaitēt vai viņus pazemot, kaut arī realie fakti liecina pilnīgi pretējo).
