Dzejnieka sarunas ar Direktoru. Pa vidu jaucas jautrā persona. Direktors uzskata kāda Dzejnieka dzeju par nederīgu. Rafaels, Gabriels, Miķelis un Mefistofels nes tam Kungam bēdu ziņas. Kungs liek Mefistofelim kontrolēt Fausta nodarbošanos, darīt ar viņu, ko grib.
Traģēdijas pirmā daļa: Fausts (viņš mācās, lasa, bet nevar ciest ticības mācību) atklāj savu talantu- skolotājs ar augstu izglītību, ir nabadzīgs. Atklāj mācīt citiem zinātnes bezjēdzīgi filozofisko jēgu (pats atrodas gotiskā istabiņā un šķirsta grāmatu). Gars pēkšņi iznāk no grāmatas un sākas sarunas ar Faustu (saruna bija īsa).Ienāk Vāgners rīta svārkos apciemot Faustu, kas čīkst par grūtumu. Fausts sevi uzskata par tārpu...(grāmatu?) un uzskata sevi par tik vecu, ka sevi noniecina (pa vidu iejaucas eņģeļu un mācekļu koris). Tikmēr ārpus telpām notiek liela, dažādu iedzīvotāju tipa kņada, kas sarunājas par dažādām lietām. …
