Baltijas jūras austrumu piekrastē cilvēku apmetnes parādījušās mezolītā, kas Baltijā aptvēra laika posmu apmēram 6000.-3000. g. p.m.ē.. Mūsdienu latviešu priekšteči ienāca Latvijas teritorijā 3.gadu tūkstotī p.m.ē. un sajaucās ar līvu priekštečiem, kas šeit dzīvoja kopš 4. gadu tūkštoša p.m.ē. Līdz 13. gadsimtam Latvijas teritorija bija sadalīta daudzās mazākās valstīs, ko pārvaldīja kuršu, zemgaļu, līvu, sēļu, latgaļu un vendu virsaiši.
Latvijas nosaukuma ir atvasināts no vārda latvis ar latīņu galotni –ia, kas ir līdzīga latviešu galotnei –ija. Vārds Latvija ir samar jauns vārds. Latvijas vārdu pirmie sāka lietot lietuvieši, apzīmējot latviešu apdzīvoto teritoriju savā pierobežā. Nosaukums Latvija tiek atvasināts no tautas pašnosaukuma latvieši. Lai gan, rakstu avotos entonīms latvieši fiksēts13.gs. sākumā Vidzemē, ir acīmredzams, ka tā izcelšanās jāmeklē senākos aizvēstures laikos.
Var uzskatīt, ka Latvija vādu Letthia (Letija, Lettia, Leththia ), 13.gs. darinājis hronists Indriķis, pēc viduslaiku latīņu rakstītās valodas paraugiem.
…
