Brīvprātīgais ir patiesi vajadzīgs un vērtīgs resurss sociālajā darbā, taču, ne vienmēr atrodas kāds, kurš gatavs organizēt viņa darbu un iesaistīt aktivitatēs. Tas atkarīgs no institūcijas vadības nostājas un pašu sociālā darba speciālistu vēlēšanās vai nevēlēšanās mainīt ierasto darba kārtību un ritmu. Derētu atcerēties, ka brīvprātīgo darbs ir viens no veidiem kā cilvēki ar dažādu redzējumu, spējām un pieredzi, var sniegt savu ieguldījumu, lai radītu pozitīvas pārmaiņas. Brīvprātīgajiem bieži vien ir arī vairāk inovatīvu ideju, lai identificētu un formulētu klientu vajadzības, kā arī daudzus uzdevumus tie spēj veikt produktīvāk kā algoti darbinieki. Tas ir tādēļ, ka viņu motivācija izdarīt darbu, ko tie apņēmušies veikt, nav saistīta ar materiālu atalgojumu. Viņi parasti vairāk koncentrējas uz darbu un mazāk laika vēlta blakus (ar darbu nesaistītām) lietām, kā to mēdz darīt bieži vien, rutīnas pārņemtie, algotie darbinieki. Līdz ar to, iesaistot brīvprātīgos institūcijas darbā, ir lielākas iespējas uzlabot pakalpojumu kvalitāti, klientu apmierinātību, darba ražīgumu, institūcijas izaugsmi un attīstību. Brīvprātīgie kalpo arī kā labs novērtētājs no malas, jo spēj pamanīt būtiskas nianses, kas darbiniekiem var šķist ierastas un pašsaprotamas. Brīvprātīgie ienes dažādību gan institūcijas darbinieku, gan klientu ikdienā.…
