Galu galā mūsu grupai (ja to vispār vēl varēja saukt par grupu) izdevās pieņemt lēmumu, un lielākoties mēs visas bijām ar to apmierinātas. Taču tad izveidojās situācija, kad katrs mēs varējām palikt pie sava viedokļa. Auditorijā notika balsošana, un es biju pārsteigta, kad redzēju, ka lielākā daļa studentu pēc grupu diskusijām vēlējās palikt pie sava viedokļa. Arī es paliku pie sava viedokļa. No mūsu grupas lielākā daļa locekļu par pareizāko izvēlējās savu pieņemto lēmumu.
Tā bija sakritība, vai varbūt arī nē, bet mūsu grupā man domas sakrita tikai ar vienu meiteni. Vai tas bija tikai tādēļ, ka mēs viena otru vairāk pazīstam, un dzīvojam vienā kopmītnes istabiņā? Es tiešām nezinu.
Arī dzīvē man ir bijušas līdzīgas situācijas, kad kopā ar citiem nepieciešams pieņemt lēmumus. Bet dzīvē, atšķirībā no grupu darba lekcijas laikā, ar lēmumu pieņemšanu ir jābūt uzmanīgākām, jo tas skar arī citus. Dzīvē līdzīgās situācijās es mēģinu rūpīgi ieklausīties katra cilvēka pieņemtajā lēmumā un to izprast.
…
