Izglītība – mērķtiecīgs sabiedriski vēsturiskās pieredzes pārmantošanas process, forma un rezultāts, kas nodrošina indivīdam pašrealizācijas un pašnoteikšanās iespējas.
Filozofija – vēsturiski mainīga universālu pamatlicēju sistēma, kas teorētiski izskaidro un novērtē cilvēka esošās un vēlamās attieksmes pret pasauli un pašam pret sevi, lai orientētu viņa dzīves darbību un viņa vērtības.
Izglītības filozofija – lietišķās filozofijas veids, kas izmantojot arvien atjaunojošās zināšanas par cilvēku un sabiedrību, kritiski izvērtē esošo pedagoģiskās darbības stāvokli valstī un pasaulē, sniedz orientējošus sistemātiski un loģiski pamatotus secinājumus par izglītības mērķi, saturu, izglītības subjektiem un līdzekļiem, palīdz dialektiski risināt izglītības specifiskās problēmas un prognozēt izglītības pilnveidi nākotnes sabiedrībā.…
