-
Kārļa Ulmaņa 1936.gada 15.maija apvērsuma juridiskā analīze
Nr. | Название главы | Стр. |
IEVADS | 3 | |
1. | LATVIJA NO DEMOKRĀTIJAS LĪDZ AUTORITĀRISMAM | 4 |
1.1. | 1934. gada 15. maija apvērsuma ieskaņas | 5 |
1.2. | 1934. gada 15. maija apvērsuma juridiskie pārkāpumi | 8 |
2. | KĀRĻA ULMAŅA AUTORITĀRĀ REŽĪMA NOSTIPRINĀŠANĀS | 12 |
2.1. | Autoritārisma nodibināšanas juridisks regulējums | 13 |
2.2. | Novitātes tiesību sistēmā Latvijā autoritārā režīma laikā | 18 |
KOPSAVILKUMS | 22 | |
IZMANTOTO AVOTU SARAKSTS | 24 |
KOPSAVILKUMS
Pētījuma rezultātā autors izvirza aizstāvēšanai šādas tēzes:
1. Gadu simtu Krievijas impērijas nospiedošais režīms bija cēlis Latvijas tautas valstisko pašapziņu, kas bija par iemeslu jaunas, demokrātiskas valsts – Latvijas Republikas – nodibināšanai.
2. Pastāvot neinteresētībai par tiesiski politiskajiem notikumiem Latvijas sabiedrībā, kas galu galā noveda līdz parlamentārisma krīzei, tika pavērts ceļš demokrātijas sabrukumam.
3. Nodibinot autoritāro režīmu Latvijā, likums ar augstāko juridisko spēku – Latvijas Republikas Satversme – netika atcelts, jo nepastāv varas akts, kurš apstiprinātu faktu par šā likuma atcelšanu.
4. Autoritārās valdības rīcība, vadoties no 1933. gada Sodu likuma, bija pretlikumīga un tā ir kvalificējama kā dumpis un smags noziegums pret valsti un vēršanās pret tajā pastāvošo iekārtu.
5. K. Ulmanis un viņa apvērsuma līdzdalībnieki bija atņēmuši Latvijas tautas – suverēna varu, kas arī ir garantēta Satversmes otrajā pantā: “Latvijas valsts suverēnā vara pieder Latvijas tautai”.
6. Izdodot Valdības Deklarāciju, var secināt, ka tika pārkāpti valsts varas dalīšanas principi un tika ignorēta Satversme, kuras reforma arī tika minēta Valdības Deklarācijā, taču tā arī netika īstenota.
7. Likums par Valsts Prezidenta amata izpildīšanu, kurš paredzēja prezidenta amata apvienošanu ar Ministru prezidenta amatu, ir pretrunā ar Satversmi. …
Kursa darbs Latvijas tiesību vēstures studiju kursā augstskolā. Kursa darbā tiek izvērtēts K. Ulmaņa 1934. gad 15. maija valsts apvērsuma juridiskais raksturs un noskaidrots, kādi pārkāpumi tika pieļauti un kādi jaunumi tiesību sfērā šajā laikā tika ieviesti vai otrādi – ignorēti. Izvirzītā darba mērķa sasniegšanai autors īstenoja šādus uzdevumus: pirmkārt, apkopot un informāciju par pieejamajiem tiesību avotiem, kuri tieši skar autoritārā režīma nodibināšanu. Otrkārt, aplūkot un fiksēt Latvijas leģislatīvo aktu ievērošanu, nodibinot autoritāro režīmu un šo aktu likteni. Treškārt, izvērtējot autoritārā režīma nodibināšanu, vērtēt tā leģitimitāti. Informācijas avoti gan juridiskā literatūra, gan tiesību normatīvie akti (gan vēsturiskie, gan mūsdienu - veikta normatīvo aktu salīdzinošā analīze).
