Tikai tagad, kad esmu dzīva, man ir iespēja apzināties, ka arī es esmu daļiņa no šīs deviņdesmitgadīgās Latvijas vēstures. Un kaut gan manu dzīvi zinās tikai nedaudzi cilvēki, Dievs un dzimtene redz to vismazākos sīkumos. Un, kas zina, varbūt man nāksies atbildēt par katru neapdomātu vārdu un pat domu, kas nav patiesa. Kā tādā gadījumā mani pieņems dzimtā zeme?…
