| Nr. | Название главы | Стр. |
| 1. | Tiesību objekts | 4 |
| 2. | Ķermeniskas lietas | 5 |
| 3. | Lietu kopības | 6 |
| 4. | Uzņēmums | 7 |
| 5. | Intelektuālais īpašums | 9 |
| 6. | Normatīvie Akti | 11 |
Intelektuālais īpašums
Ar jēdzienu "intelektuālais īpašums" izplatīti, bet neprecīzi apzīmē dažādas tiesības — nemateriālus labumus, zināšanas, pieredzi un citus līdzīgus objektus, kurus raksturo to nemateriālā daba un fakts, ka tos var izteikt un novērtēt naudā vai citos mantiska rakstura ekvivalentos.
Uzmanība vairāk tiek pievērsta tā apjomam, nevis saturam. Likumdošanas ceļā tiek noteikts, ka uz atsevišķu veidu nemateriāliem objektiem ekskluzīvas to izmantošanas tiesības ir šo objektu radītājiem vai citām likumā paredzētām personām.
19. gadsimta beigās beļģis Edmons Pikārs (Edmond Picard) izstrādā teoriju par intelektuālajām tiesībām (droits intellectuels), vācietis Džozefs Kotlers (Joseph Kothler) teoriju par tiesībām un nemateriāliem labumiem (Immaterialguterrecht). 20. gs. sākumā francūzis Pols Rubjē (Paul Roubier) piedāvā teoriju par tiesībām uz klientūru (droits de clientele).
Kā galvenās autortiesību atšķirības no īpašuma tiesībām visās teorijās tiek uzsvērts tiesību terminētais raksturs, nemantiskās tiesības, objektu pavairošanas neierobežotā iespēja un to lietošanas (usus) specifika.
…
Sābiedrībā kopš seniem laikiem pastāv tradīcijas, paražas uzvedības un morāles noteikumi, bet nodrošinātu kārtību savstarpējās attiecībās un lai visi ievērotu šis normas, līdzās darbojas valsts noteikumi, likumi un normatīvie akti, kuros paredzētas sankcijass un piespiedu līdzekļi par šo tiesību neievērošanu un ļaunprātīgu darbību Viena no tieību zinātnes sistēmām ir civiltiesības, kuras regulē gan mantiskās gan nemantiskās tiesiskās attiecības. Civiltiesiskās normas tiek noteiktas Latvijas civillikumā un citos normatīvajos aktos, kā arī ES un citos starptautiskos dokumentos. Civiltiesiskās normas dzīvē tiek piemērotas, lai atrisinātu dažādus konfliktus un strīdīgas situācijas. Pastāv 2 tiesību jēdzieni. Tiesību subjekti un objekti. Tiesību subjekts ir cilvēks, bet objekts ir lieta, kaut kas mantisks vai emantisks. Pēc būtības tiesību objekts nav tikai tas ko, var nopirkt un pataustīt, bet, kā arī par objektu var uzskatīt subjekta parādsaistības, vai pastrādāto noziegumu – likumpārkāpumu. Tiesību objekts pēc savas būtības un nozīmēs dalās vairākos veidos: Ķermeniskaslietas., Bezķermeniskas lietas., Lietu kopības., uzņēmums., Intelektuālais īpašums.
