Viens no XX gs. dižākajiem meistariem reiz rakstījis:
(...)Un vārdus turi augstā cieņā.
Viss reibinošākais mums dots,
Ja Noteiktais ir dziesmā vienā
Ar nenoteikto savienots. (...)
Manuprāt šīs rindas iemieso sevī visu divdesmitā gadsimta būtību, jo tajā var redzēt galvenās problēmas un iezīmes. „Vārdus turi augstā cieņā”-sabiedrībai raksturīga cilvēcisko īpašību zaudēšana, nodošanās pasaulīgām izklaidēm un attālināšanās no garīgām, izglītojošām vērtībām; „Reibinošais mums tiek dots”- XX gs. tiek realizēti vairāki izgudrojumi un jaunatklājumi, tiek ieviesti jauni mākslas un literatūras virzieni, tiek paaugstināts dzīves līmenis un ieviestas tehnoloģijas dzīvē; „Ja noteiktais ir” –lai gan visa pasaule XX gs. tiek gandrīz no jauna uzcelta, cilvēki tomēr saprot to, ka galvenais ir balstīties uz pagātnes mantojumu. Tiek izveidoti jauni filozofijas virzieni, kas sakārtotu cilvēku domāšanu un dzīvi; „Ar nenoteikto savienots” – par spīti visiem jaunieviesumiem un attīstībai pasauli piemeklē divi postoši kari, kas sev līdzi paņem miljoniem cilvēku dzīvības un izraisa ekonomikas krīzi.
XX gadsimtam raksturīgs tas, ka cilvēki pārāk nododas savam darbam, strādāšanai, ka būtībā aizmirst pašas galvenās cilvēciskās īpašības- domāt, sapņot, mīlēt, just. Pola Verlēna vārdi: „Un vārdus turi augstā cieņā..” apliecina cilvēku ētikas krīzi XX gs., jo cilvēks iegrimstot savā darbā, ikdienas pelēcībā un tehnoloģiju džungļos, padara sevi daļēji līdzīgu robotiem.
…
