Pirms Rūdis bija paspējis izmesties pa durvīm, mamma viņam jautāja:”Vai tiešām vajadzēja būt tik nejaukam?” Rūdis mazliet apstulbis noteica:”Es nevēlējos būt tik nejauks, man tā sanāca, jo domāju, ka Ziemassvētku vecīts būs par mani aizmirsis.” Vecāki saskatījās un pasmējās, mamma iedeva Rūdim silto dzērienu un vienu kārtīgu buču, puisēns lustīgi apskāva tēti un paķēris ragavas skrēja uz kalniņu. Vecākiem par pārsteigumu Pipariņš aizskrēja viņam nopakaļ, atkal mājās valdīja miers un klusums. Visu Latgali bija apciemojis īsts Ziemassvētku brīnums. Mācība – “Nav vērts pārāk pārdomāt lietas, notikumus un brīnumus kurus pats nevaru ietekmēt.” …
