Latviešu literārā valoda ir kopta, normēta, vienota runas un rakstu valodas forma, kuru mūsdienās dēvē arī par standartvalodu. Literārās valodas sākotne- jaunlatviešu darbības laiks, tās brieduma periods- mūsdienas. Daudzu gadu laikā ir izveidojies valodas standarts, kurš ir nepieciešams, nevis, lai saziņu padarītu sarežģītu, bet, lai mēs varētu viens otru labāk saprast. Valodas standarta ievērošana nodrošina tās lietojuma kvalitāti, precizitāti, saprotamību un labskaņu.
Valodniecībai, kā jau katrai zinātnei, ir sava attīstības gaita, sava vēsture. Valodniecībā tā rāda , ko veikuši daudzi zinātnieki , lai panāktu pareizu valodas lietojumu gan runā, gan rakstos.
Latviešu valodai vislielāko ieguldījumu devuši valodnieki Kārlis Mīlenbahs un Jānis Endzelīns, kuri guvuši arī starptautisku atzinību.
„ Valodniecības vēsture ir mūsu zinātnisko sasniegumu kopsavilkums valodas laukā, kas rāda ne tikai pagātni, bet arī tagadnē sasniegto stāvokli un nākotnes izredzes” [6.,2.]…
